Jūs varētu nebūt dzirdējuši par pokemoniem vienīgi tad, ja izvairāties no bērniem jaunākajā skolas vecumā vai pēdējos piecus gadus esat pavadījuši kaut kur dziļi mežos. Šis neiedomājamus komerciālus panākumus guvušais vārds kļuvis par fenomenu un pārņēmis visu, kas saistīts ar precēm bērniem, sākot ar videospēlēm un beidzot ar apģērbiem – neskaitāmas rotaļlietas, komiksi, uzlīmes... ar pokemonu vārdu saistīto preču vienību skaits sniedzas jau otrajā tūkstotī. Poke-mānijas drudzis pārņēmis arī internetu – ‘pokemon’ esot sestais visbiežāk lietotais vārds, ko izmanto interneta lietotājs, lai meklētu informāciju. Šķiet, katrs bērns, tikko apguvis interneta mājaslapas veidošanas principus, ir veltījis savu lapu arī pokemoniem. Par viņiem sacer stāstiņus un risina bezgalīgas sarunas.
       Visa sākums bija 1990.gadā, kad japāņu kompānijā Nintendo radās ideja izveidot videospēli ‘Poketto Monsutta’, kas tulkojama kā ‘Kabatas briesmoņi’ vai saīsinot – ‘PokeMon’. Spēles uzdevums bija vienkāršs – uzvarēt citus pokemonu trenerus un savākt nozīmītes. Multene tika radīta, lai reklamētu spēli, kas pie tās lietotājiem nonāca 1996. gadā, un tās sižets un galvenie varoņi ir kopēti no spēles.
       Notikumi risinās ap galveno varoni – puisēnu vārdā Ešs. 10 gadu vecumā viņš beidzot drīkst iegūt savu pirmo pokemonu. Tie ir visdažādākie, parasti jauka izskata nelieli zvēriņi ar īpašām spējām. Šīs spējas tiek liktas lietā, lai uzveiktu pretinieku sacensībās. Pokemonu Līga šajā pasaulē nozīmē apmēram to pašu, ko mūsējā – Olimpiskās spēles. Tikai atšķirībā no mūsējām, šīs spēles notiek vairākās līgās un notiek visu laiku. Uzvara vai zaudējums atkarīgs no tā, vai dalībnieks būs izvēlējies no sev pieejamajiem pretiniekam līdzvērtīgu, un arī no tā, cik labi trenēts ir pokemons.
      Ešs grib sasniegt savu sapni – kļūt par visu pokemonu pavēlnieku, taču viņam ir nopietns sāncensis – kaimiņpuika Gerijs. Taču vispirms Ešam ir jāiegūst savs pirmais pokemons, ar kura palīdzību uzveikt pārējos. Liktenīgajā rītā Ešs aizguļas un nokavē visu jauko un paklausīgo pokemonu izsniegšanu. Taču viens vēl ir atlicis – nepaklausīgais un kaprīzais Pikaču. Līdzīgs pelei, viņš izrāda nepatiku, radot ļoti spēcīgu enerģijas lādiņu. Turklāt Pikaču atsakās ārpus sacensībām pavadīt laiku nelielā lodītē, kā pieklātos katram paklausīgam pokemonam.
       Tā Ešs uzsāk ceļojumu, kuram līdz pat šai dienai neredz galu. Pa šo laiku Ešam ne tikai izdevies iekarot Pikaču uzticību, bet arī notvert citus pokemonus. Un ar katru no viņiem Ešam izdevies    sadraudzēties.
        ‘Pokemonu’ autori uzskata, ka tieši pateicoties draudzīgajai sacensībai, kuru tas popularizē, ir izdevies gūt milzīgos panākumus. ‘Pokemoni’ ir kļuvis par vienu no visgarākajiem un visveiksmīgākajiem japāņu animācijas seriāliem pēdējo divdesmit gadu laikā. Tā uzņemšana sākās 1997. gada aprīlī un tika turpināta vēl pagājušogad. 1998. gadā seriāls parādījās ASV, bet 2000. gadā – Krievijā. Par tiem pašiem varoņiem uzņemtas arī vairākas pilnmetrāžas filmas. Šajā laikā seriāls jau ir pārtulkots visās galvenajās pasaules valodās un parādīts vairāk nekā četrdesmit valstīs. Un tam ir miljoni piekritēju ne tikai starp videospēļu cienītājiem, bet arī starp tiem, kam par šīm spēlēm nav ne jausmas.
       Taču jāpiemin vēl kāds fakts – 1997. gada decembrī apmēram 700 japāņu bērnu, kas bija noskatījušies kārtējo iemīļoto ‘Pokemonu’ sēriju, tika konstatēti dažādi veselības traucējumi. Japāņu ārsti noskaidroja, ka filmā izmantotie košu daudzkrāsainu laukumu secīgi uzliesmojumi var izraisīt cilvēkiem ar īpašu acu jūtību īslaicīgus traucējumus smadzenēs un bezsamaņas stāvokli. Ir zināms, ka ka jūtīgi pret šādu efektu ir vienīgi 5 līdz 10 procenti televīzijas skatītāju, diemžēl bērni vecumā no 5 līdz 15 gadiem ir visjūtīgākie. Jāatzīmē, ka tādu pat efektu var izraisīt arī spožu gaismu efekti masu pasākumos.
Seriāla autori sākotnēji bijuši neizpratnē, kāpēc vienkārāši krāsaini attēli izraisījuši tik saasinātu reakciju. Nekādas jaunas tehnoloģijas neesot izmantotas, galu galā seriāls esot tāds pats kā simtiem citu. Taču tika atzīts, ka šādi gaismas uzplaiksnījumi acīmredzot nav pareizais veids, kā kāpināt situācijas dramatismu, un animācija tika pārveidota, palēnināta un iespējami kaitīgie efekti novērsti.
       Kā jau par katru tik populāru televīzijas produktu, arī ‘Pokemonu’ skatītājuši sadalījušies divās nesamierināmās piekritēju un kritiķu frontēs – pat ne mazāk populārās multenes ‘Dienvidparks’ autori nav atturējušies no ‘Pokemonu’ fenomena komentēšanas. Lai vai kā, taču ir grūti apšaubīt kvalitātes – seriālam ir bērniem saprotams, vienkāršs sižets, tajā nav pamudinājuma uz vardarbību vai agresiju, toties tiek uzsvērta draudzības nozīme.