/ Meklējamais vārds: / Mainīt fonu:

PIE RAIMONDA

     Ļoti patīkami, ka iegriezāties pie manis. Lapa pastāv jau no 2003. gada. Tā tika veidota, lai iepazīstinātu mūsdienu jaunatni ar grupām un to spēlēto mūziku, kādu klausījās šodienas tīņu vecāki savās jaunības dienās. Iesākās viss ar rokmūziku, taču radās jaunas idejas un lapa pamazām ieguva to skatu un informācijas daudzveidību, kādu to redzat šobrīd.

● Kā tas viss sākās

    Rokmūzikas pasaule tika radīta piecdesmitajos gados, kad attīstījās TV un Hi-Fi atskaņotāji. Pieauga skaņuplašu un to atskaņotāju kvalitāte. 78 apgriezienu disku vietā nāca 45 apgriezienu diski (single). Skaņas kvalitāte bija labāka, arī pašas plates bija izturīgākas un ierakstīt tajās varēja krietni vairāk nekā 78 apgriezienu diskos. Vienlaikus ar formāta maiņu attīstījās arī atskaņošanas tehnika. Hi-Fi (high fidelity) deva daudz labāku skaņu.
   Par rokenrola ēras sākumu tiek atzīts 1954.gads, kad grupa "Chords" izlaida skaņdarbu "Sh-Boom". Tas tad arī bija pirmais rhythm and blues ieraksts, kurš kļuva par hītu. Vispār šis lauciņš bija melno mākslinieku rokās. Uzskatīja, ka baltiem ir jāklausās citādāka mūzika, nekā melnajiem, jo melno mūzika novedot pie noziegumiem, seksuālas izlaidības un dīkdienības. Tāpēc "Sh-Boom" tika "pārklāta" (cover) un to izdarīja baltā grupa "Crew Cuts". Tagad tas viss skan smieklīgi, pat naivi, bet tajā laikā tas bija sprādziens mūzikas lauciņā.
   Sāka parādīties baltās grupas, kuras spēlēja rokenrolu. Viena no pirmajām zvaigznēm bija Bils Heilijs ar "The Comets". Heilijs apvienoja rhythm and blues un country and western, un kopš tā laika šis stils ir iekarojis stabilu līdera vietu mūzikas Olimpā.
    Pirmās rokenrola skaņas padomjzemi sasniedza piecdesmito gadu otrajā pusē, pateicoties Rietumu raidstacijām, kā arī unikālajām audiotehniskās domas brīnumam - uz rentgena plēvēm kopētām 78 apgriezienu platītēm (vienā plēvē satilpa viena dziesma, ko puslīdz bija iespējams saklausīt apmēram divdesmit atskaņošanas reizes). Tiešāka saskare ar rietumniecisku dzīvesveidu radās tikai 1957. gadā Vispasaules studentu un jaunatnes festivāla laikā. Pirmo reizi pēc kara šeit ieplūda tik plašas Rietumu sabiedrības, turklāt jaunatnes, masas, kas aizbraucot atstāja ne vien mazus un sprogainus mulatēnus, bet arī atmiņas par dažnedažādiem iepriekš neiedomājamiem pasaules brīnumiem - džinsiem, košļājamo gumiju, Coca colu, arī dīvainu un skurbinošu mūziku, ko sauca par rock'n'roll. Festivāls notika Maskavā, taču vietējā roka strāva vispirms radās un pieņēmās spēkā Baltijā.
   Šis materiāls ir radies astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā, kad kaut ko par rokmūziku varēja izlasīt arī mūsu presē. Pirms tam, astoņdesmito sākumā, septiņdesmitajos un agrāk, par šo stilu kaut ko palasīt varēja tikai ārzemju presē, pie kuras tikt bija problemātiski. Man mūzika ir gājusi cieši blakus visu manu "apzinīgo" dzīvi, tāpēc ir iekrājies materiāls par rokmūzikas pirmsākumiem. Negribējās, lai viss tas aizietu postā, tāpēc nolēmu kaut daļu "uzlikt" uz tīmekļa lapām.
   Informācija ir iegūta no tālaika avīzēm un žurnāliem. Šie raksti nav mani gara darbi, bet gan citu autoru daļēji pārpublicējumi. Rakstus par latviešu roku  savā laikā ir publicējuši Klāss Vāvere un Daiga Mazvērsīte. Tagad par to visu, protams, daudz plašākā izklāstā, var izlasīt REMIX MM izdotajā grāmatā "Bildes - mūzikas un mākslas festivāls 15 gados", kuras autori ir abi augšminētie mūzikas kritiķi. Grāmatu apkopojusi  Tija Auziņa. Mani "avīžu izgriezumi" dod tikai pavisam nelielu ieskatu latviešu rokmūzikas grūtajos gados un nevar sacensties ar grāmatu, tāpēc, lai iegūtu pilnu ieskatu mūsu rokmūzikas pirmsākumos, iegādājieties grāmatu.
   Par rokmūziku  ir rakstījuši daudzi populāri mūzikas kritiķi. Loida Grosmana "Roka sociālā vēsture" ir īsts "gardais kumosiņš". Fragmentus varēja palasīt "Padomju Jaunatnē", vēlāk "Latvijas Jaunatnē". Tulkojis Andris Stavro. Ievērības vērta ir  Hantera Deivisa "Autorizētā Bītlu biogrāfija", ar kuras fragmentiem  varēja iepazīties "Latvijas Jaunatnes" 1992. gada janvāra numuros.  No angļu valodas  tulkojis Klāss Vāvere.
   Manis apkopotais materiāls daļēji atspoguļo tālaika mūzikas dzīvi. Tie ir tikai mazi stikla gabaliņi lielajā mūzikas vēstures mozaīkā. Es vēlreiz atgādinu, ka viss manis publicētais materiāls ir tikai fragmentārs ieskats attiecīgo mākslinieku daiļradē un dzīvē. Visa tā informācija nav ņemta no augstākminētajām grāmatām, bet gan no preses izdevumiem. Lai gūtu pilnīgu informāciju, apmeklējiet grāmatu veikalus.

_____________________________________________________