Ļoti patīkami, ka iegriezāties pie manis. Lapa
pastāv jau no 2003. gada. Tā tika veidota, lai
iepazīstinātu mūsdienu
jaunatni ar grupām un to spēlēto mūziku, kādu
klausījās šodienas tīņu vecāki savās jaunības
dienās. Iesākās viss ar rokmūziku, taču radās
jaunas idejas un lapa pamazām ieguva to skatu un
informācijas daudzveidību, kādu to redzat
šobrīd.
●
Rokmūzika
Kas ir heavy
metal un hard, folk un soft rock, kas ir rhythm & blues un country & western,
kādu mūziku klausījās '80-tajos,
'70-tajos un agrāk, un kā tas viss sākās. Vairāk būtu jārunā par
roka attīstību ārzemēs, jo tieši tur radās dīvainā mūzika - rokenrols, kuru
radīja "melnie" mākslinieki, taču arī pašmāju "rok-eri" nesnauda. Tagad daudz
kas ir redzams "citā gaismā", kaut kas liksies pat naivs, taču toreiz tas viss
bija "topā", bija pirmoreiz. Ar rokmūziku, saīsināti - roku, 1964. gadā sāka
apzīmēt angļu izcelsmes grupu izpildīto mūziku Amerikas koncertturnejās, bet
kopš 70. gadu vidus ar roku sāka saprast visu moderno, populāro mūziku.
●
Diskomūzikas ēra
DISCO radās
septiņdesmitajos gados. Tādas grupas, kā "ABBA",
"Ottawan",
"Boney M", "Arabesque" u.c., šodien komentārus neprasa, taču mūsdienu jaunā
paaudze var par tām arī nezināt. Turpinot iesākto darbu par "to gadu" grupām,
mēģināšu pārslēgties no rock uz disco un ienest kaut kādu skaidrību arī šajā
lauciņā.
Disco - saīsinājums no franču discotheque -
diskotēka, disku krātuve. Taču tā vēl sauca naktsklubus, kuros,
atšķirībā no citiem klubiem un deju zālēm, spēlēja skaņuplates - "nedzīvo"
mūziku. Vēlāk par disco sāka saukt mūzikas stilu ar ritmu 100-120 sitieni
minūtē. Vēl viens svarīgs disco elements - spožs apģērbs, plati svārku vai
kreklu atloki, kuplas frizūras, krāsainas gaismas, neona zibšņi.
● Kā tas viss sākās
Rokmūzikas pasaule tika radīta piecdesmitajos gados, kad
attīstījās TV un Hi-Fi atskaņotāji. Pieauga skaņuplašu un to
atskaņotāju kvalitāte. 78 apgriezienu disku vietā nāca 45
apgriezienu diski (single). Skaņas kvalitāte bija labāka, arī
pašas plates bija izturīgākas un ierakstīt tajās varēja krietni
vairāk nekā 78 apgriezienu diskos. Vienlaikus ar formāta maiņu
attīstījās arī atskaņošanas tehnika. Hi-Fi (high fidelity) deva
daudz labāku skaņu.
Par rokenrola ēras sākumu tiek atzīts 1954.gads,
kad grupa "Chords" izlaida skaņdarbu "Sh-Boom". Tas tad arī bija
pirmais rhythm and blues ieraksts, kurš kļuva par hītu. Vispār
šis lauciņš bija melno mākslinieku rokās. Uzskatīja, ka baltiem
ir jāklausās citādāka mūzika, nekā melnajiem, jo melno mūzika
novedot pie noziegumiem, seksuālas izlaidības un dīkdienības.
Tāpēc "Sh-Boom" tika "pārklāta" (cover) un to izdarīja baltā
grupa "Crew Cuts". Tagad tas viss skan smieklīgi, pat naivi, bet
tajā laikā tas bija sprādziens mūzikas lauciņā.
Sāka parādīties baltās grupas, kuras spēlēja
rokenrolu. Viena no pirmajām zvaigznēm bija Bils Heilijs ar "The
Comets". Heilijs apvienoja rhythm and blues un country and
western, un kopš tā laika šis stils ir iekarojis stabilu līdera
vietu mūzikas Olimpā. Pirmās
rokenrola skaņas padomjzemi sasniedza piecdesmito gadu otrajā pusē,
pateicoties Rietumu raidstacijām, kā arī unikālajām audiotehniskās
domas brīnumam - uz rentgena plēvēm kopētām 78 apgriezienu platītēm
(vienā plēvē satilpa viena dziesma, ko puslīdz bija iespējams
saklausīt apmēram divdesmit atskaņošanas reizes). Tiešāka saskare ar
rietumniecisku dzīvesveidu radās tikai 1957. gadā Vispasaules
studentu un jaunatnes festivāla laikā. Pirmo reizi pēc kara šeit
ieplūda tik plašas Rietumu sabiedrības, turklāt jaunatnes, masas,
kas aizbraucot atstāja ne vien mazus un sprogainus mulatēnus, bet
arī atmiņas par dažnedažādiem iepriekš neiedomājamiem pasaules
brīnumiem - džinsiem, košļājamo gumiju, Coca colu,
arī dīvainu un skurbinošu mūziku, ko sauca par rock'n'roll.
Festivāls notika Maskavā, taču vietējā roka strāva vispirms radās un
pieņēmās spēkā Baltijā. Šis
materiāls ir radies astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā,
kad kaut ko par rokmūziku varēja izlasīt arī mūsu presē. Pirms tam,
astoņdesmito sākumā, septiņdesmitajos un agrāk, par šo stilu kaut ko
palasīt varēja tikai ārzemju presē, pie kuras tikt bija
problemātiski. Man mūzika ir gājusi cieši blakus visu manu
"apzinīgo"
dzīvi, tāpēc ir iekrājies materiāls par rokmūzikas pirmsākumiem.
Negribējās, lai viss tas aizietu postā, tāpēc nolēmu kaut daļu
"uzlikt" uz tīmekļa lapām.
Informācija
ir iegūta no tālaika avīzēm un žurnāliem. Šie raksti nav mani gara
darbi, bet gan citu autoru daļēji pārpublicējumi. Rakstus par
latviešu roku savā laikā ir publicējuši
Klāss Vāvere un
Daiga Mazvērsīte. Tagad par to visu, protams, daudz plašākā
izklāstā, var izlasīt REMIX MM izdotajā grāmatā
"Bildes - mūzikas un mākslas festivāls 15 gados", kuras autori
ir abi augšminētie mūzikas kritiķi. Grāmatu apkopojusi Tija
Auziņa. Mani "avīžu izgriezumi" dod tikai pavisam
nelielu ieskatu latviešu rokmūzikas grūtajos gados un nevar
sacensties ar grāmatu, tāpēc, lai iegūtu pilnu ieskatu mūsu
rokmūzikas pirmsākumos, iegādājieties grāmatu.
Par
rokmūziku ir rakstījuši daudzi populāri mūzikas kritiķi.
Loida Grosmana "Roka sociālā
vēsture" ir īsts "gardais kumosiņš".
Fragmentus varēja palasīt "Padomju Jaunatnē", vēlāk
"Latvijas Jaunatnē". Tulkojis Andris Stavro. Ievērības
vērta ir
Hantera Deivisa "Autorizētā Bītlu biogrāfija", ar kuras
fragmentiem varēja iepazīties
"Latvijas Jaunatnes"
1992. gada janvāra numuros. No angļu valodas tulkojis
Klāss Vāvere.
Manis apkopotais materiāls daļēji atspoguļo tālaika mūzikas dzīvi.
Tie ir tikai mazi stikla gabaliņi lielajā mūzikas vēstures mozaīkā.
Es vēlreiz atgādinu, ka viss manis publicētais materiāls ir tikai
fragmentārs ieskats attiecīgo mākslinieku daiļradē un dzīvē. Visa tā
informācija nav ņemta no augstākminētajām grāmatām, bet gan no
preses izdevumiem. Lai gūtu pilnīgu informāciju, apmeklējiet grāmatu
veikalus.