1987.gada decembrī daļa bijušā Tautas deju ansambļa "Madara" dalībnieki kopā ar "Gulbenes lauktehnikas" pārvaldnieku Vasīliju Zagaruiko uzaicināja Kārli Ventu vadīt deju kopu pie "Gulbenes lauktehnikas", kurai 1991.gadā izvēlējās nosaukumu "RATIŅŠ".
"Ratiņš" - tāpēc, ka saistīts ar lauksaimniecības tehniku kā arī ir latviešu tautas darbarīks, ar kuru no kodaļas izvērpj raibus dzīparus tāpat kā deju kopa "Ratiņš" no dejot sācējiem izveido prasmīgus dejotājus.
Savos 17 pastāvēšanas gados "Ratiņš" ir iemācījies 161 deju (no tām 100 ir Kārļa Venta veidotas dejas) un 283 uzstāšanās izdejojis 1782 dejas. Visvairāk dejotā deja ir Ernesta Spīča "Latgaliešu kāzu polka" - 126 reizes. "Ratiņš" pamatā dejo tuvāko novadu-Vidzemes, Latgales un Malienas novada tautas dejas, ko veidojis kopas mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vents. Izmantojot vairāk kā 50 viņa darba gadu pieredzi dejas veidošanā, deju kopai ir izdevies rast atšķirīgu dejas manieri, kas izceļas starp pārējām Latvijas deju kopām.
VADĪTĀJI
Kārlis VENTS - deju kopas mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs, kurš izveidojis vairāk nekā 200 dejas, arvien turpinot savu deju krājumu papildināt.
Iva VENTA - deju kopas darba un ārzemju sakaru organizatore kā arī stiliste.
DEJOTĀJI
Vecumā no padsmit līdz možam vecumam.
No pirmās dienas uzticīgi "Ratiņam"
Maruta un Jānis Matisoni
Inga un Ervīns Bukši
Elvita un Uldis Kaminski
Agris Libeks
...bet citā saulē diemžēl jau dejo mūsu
Egita Upmaliete un Māris Supe
DRAUGI
Vis, vis, vislielākie draugi
Madonas muzikanti:
Māris Jansons,
Arturs Kloppe,
Artūrs Zeps,
Uldis Balodis,
Silvija Bērziņa
Draudzības skatienus metam uz deju kopām
"Bitīte" un "Auda"
"Jaunība" un "Laipa"
"Abuls"
"Made"
"Saulgrieži"
"Miķelis"
"Talsu Kurši"
"Jāņabērni"
"Rūsiņš"
"Apinītis" un "Vērdiņš"
"Pilskalns"
"Katvari"
DEJAS
Kārļa Venta zelta fonds
Kur tu augi, daiļa meita
Nāc man līdzi uz Vidzemi
Maģais dancis
Dancot vedu tautumeitu
Litenietis
Madaras zied
Kur tu teci
Dzirnaviņas
Visi dara tā
Pa vienam
Delveri
Nokul mani, māmuliņa
Šūpojiesi, tautumeita
Pieguļnieki
Pērkonītis ducināja
Ziedi, ziedi, rudzu vārpa
Jautrā polka
Visskaistāko meiteni ņemšu pie sevis
Mani viegli vizināja
Kalna kroga danči
Meklēj` savu kumeliņu
Ritenītis
Tumsā mani tautas veda
Nāc pie manis, kalpa puisi
Šādi tādi sanākuši
Ačkups
Padespaņ
Dzīvoja reiz Dots ar sievu
Skroders
Suseklis
Burkāniņi, kāpostiņi
Sarkandaiļa roze auga
Krakovjaks
Apinītis
Deju svīta "Dižajā namā"
Es par tumsu nebēdāju
Kam aug mieži
Gauja tecēj` skanēdama
Lielmāte
Hopaks
Guculka
Pie vārtiem
Atvadas no bērnības
Jau ziediem rotātas pļavas
Pāri dzelmei
Malienas solis
Volcīša valsis
Viņi dejoja vienu vasaru
Elēģija
EUROPEADE
Eiropiāde vieno Eiropas tautas visā to kultūras daudzpusībā un skaistumā. Jebkuras tautas kultūras mantojums vairo mūsu kopīgo bagātību. Iepazīstot citu tautu kultūras krājumus, mēs dziļāk iemīlam paši savējo un stiprāk izjūtam vienotības saites ar citām zemēm, tautām, cilvēkiem.
EIROPIĀDES HIMNA
VIENĀ EIROPĀ
Prot sirmā Eiropa no drupām allaž atdzimt,
Ir jaunai paaudzei skats nākamībā laists;
Kur Rīgas līcis snauž, kur stalti slejas Gaiziņš,
Mums jaunu laikmetu nes liktens kopīgais.
Kas bijis grūts, no esam pārcietuši
Un spējām aizmirst. Brīdis pienācis,
Ko esam ilgā gaitā sasnieguši:
Mēs Eiropā nu vienā, tu un es.
Jau atzeļ dzimtene, kas celta augstā lokā,
Jau solot aicina mūs nākotnē un sauc:
Daudz tautu, cieši sadevušās roku rokā,
Vecajā pasaulē nu laimīgākas augs.
Melodija: Armand Preud'homme
Brīvs atdzejojums latviski: Zigurds Skābārdis
RATIŅŠ EIROPIĀDĒ
Deju kopa "Ratiņš" ir piedalījusies sekojošās Eiropiādēs:
Iva VENTA - deju kopas darba un ārzemju sakaru organizatore kā arī stiliste.
Vecumā no padsmit līdz možam vecumam.
