Biķernieku trase
Biķernieku Kompleksā Sporta Bāze
Sacensību Gars Kopš 1968
Trases apaksts.
1- kartodroms
2- motostadions
3- skatītāju tribīnes
4- dalībnieku novietne
Trašu apraksts
Autotrase- Ātruma aplis
garums 3,662 km
platums min. 10 m
pagriezieni kreisie- 6 labie- 8
Absolūtie trases rekordi:
Ulf Juhansson(Zviedrija) Formula E- 1600 "Mondial" Reynard vw-1600
1 min. 20,5 sek.= 163,77 km/h 1990.g.
Motostadions- spīdveja treks
garums 360 m
platums taisnēs 10 m līkumos 16 m
Absolūtie trases rekordi:
Zdzislavs Ruteckis (Polija)
1 min. 8 sek.= 76,25 km/h 1988. g.
Kartodroms- Kartinga trase
garums 1600 m
platums min. 8 m
Vēsture.
Igaunijā un Latvijā TT sacīkšu tradīcija motosportā aizsākta attiecīgi 1933. un 1934. gadā. Igaunijā sacensības ar starptautisku rakstura nopatika populārā Piritas trasē, kas veidojās no Tallinas piepilsētas ielu un ceļu kombinācijas.
Pirmā, ar satiksmi nesaistītā sacīkšu trase Baltijas valstīs, Latvijā tika atklāta 1938. gadā tās galvaspilsētā Rīgā, piepilsētas parkā Mežaparks. Sacensības šeit risinājās līdz 1965. gadam, kad Mežaparks jau izveidojies par atpūtas parku ar savi izklaidējošo profilu un motosportam tur vairs nebija vietas.Lai atrisinātu tālāku motosporta attīstību Rīgas sporta sabiedrība ar Latvijas autotransporta un šosejas ceļu ministrijas tiešu atbalstu 1966. gadā izbūvē motociklu šosejas apli un kartodromu, bet 1968. gadā nobeidz arī autošosejas apli piepilsētas Biķernieku mežā. Atsevišķu sacīkšu trašu izbūve moto un auto sportam ir nepieciešama sakarā ar atšķirīgām drošības un ekspluatācijas specifiku prasībām.Šajos gados auto trasē, ātrumaplī, notikušas daudz dažāda mēroga sacensības sākot ar PSRS čempionātiem, Tautu spartakiādēm un sociālistisko valstu „Draudzības kausiem” 70. un 80. gados, beidzot ar Skanbaltijas Kausiem 90-tajos gados ar rietumu valstu sportistu piedalīšanos. Pēc trases tehniskajiem parametriem, tā paredzēta visām vieglo automašīnu klasēm un sacīkšu formulām līdz pat F-3. Jau no trases izbūves pierimās dienas tā katru gadu tiek uzlabota, sekojot FIA prasībām trašu drošības jautājumos. Neskatoties uz nepārtrauktajiem rekonstrukcijas darbiem , BKSB autotrasē ir n paliem vienīgā šāda veida trase Baltijas reģionā un bijušajā PSRS teritorijā ar teicamām treniņu procesa un dažādu sacensību rīkošanas iespējām.
No 1994. gada tiek īstenots „Biķernieku apļa skolas” projekts, kas ietver sevī jauno pilotu skolu un sacīkšu tehnikas nomu.
Jau no pirmās BKSB pastāvēšanas dienas nepārtraukta motoru dūkoņa ir saklausāma no mototrases (Meistarības apļa). Trase, kas bagātināta ar sarežģītu likumu sistēmām un kāpumiem, ir guvusi lielu atzinību un atsaucību no dažādu valstu sportistiem. Tā ir kļuvusi par meistarības kalvi dažādu paaudžu un klašu braucējiem.
Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu , tiek rīkotas ikgadējās sacensības „Latvijas Balva” , kurās ar katru gadu piedalās arvien vairāk dalībnieku no visiem Eiropas reģioniem. Tāpat arī notiek dažādi testu braucieni un treniņu sesijas. Tiek veikti arī trases uzlabošana pēc FIM priekšrakstiem , lai iegūtu atbilstību Eiropas čempionātu rīkošanai dažādās motociklu klasēs.
Pašā BKSB sirdī, starta un finiša rajonā, starp auto un moto trasēm, 1966. gadā tika izbūvēts pirmais kartodroms bijušajā PSRS teritorijā. Par labu tradīciju bija kļuvušas draudzības sacensības ASV-Kanāda-Igaunija-Latvija, kuras jau notiek pārveidotajā un modernizētā kartodromā. Pašlaik kartodroms tiek jauno kartingistu sacensībām un treniņiem. Tiek domāts arī par tā modernizēšanu un licencēšanu oficiālām FIA sacensībām.
1974. gadā BKSB motostadionā rika izvaidoties spīdveja celiņš, kurā ir notikuši gan PSRS čempionāti , gan arī Eiropas junioru čempionāti. Pašlaik celiņā trenējas Rīgas komanda un tiek veikti darbi motostadiona sagatavošanai FIM licencei.